Deja? Mūzika? Mērce? Pipars? Gan viena, gan otra, gan pārejie.
Salsa kā deja ir kļuvusi populāra visā pasaulē, un arī pie mums Latvijā, ar savu dzīvesprieku, pozitīvismu, enerģiju un izteiksmes brīvību, dejotāju savstarpējo ekspresīvo mijiedarbību un diezgan lielo kustību brīvību pārī.

Latīņamerikāņu mūziķi 20. gs. 40. - 50. gados spēļēja tai laikā populārajos bigbenda orķestros un viņi, paralēli spēlējot nostalģisko blūzu, džezu un „Saules ielejas serenādes” melodijas, sāka savu repertuāru papildināt ar savu tautu tradicionālās mūzikas ritmiem, melodiju un izpildes manieri. Ar laiku publikai tas viss arvien vairāk paticis un 70. gadu sākumā šim Latīņamerikas mūzikas novirzienam jau piešķirts zīmola vārds - salsa. Spēlējot un komerciāli izplatot tikai salsas mūziku, jau varēja gūt peļņu. Protams, nosēdēt mierīgi, skanot šādai mūzikai, nav iespējams, un Latīņamerikāņi sākuši „baltajiem” ierādīt savu senču dejas māku.
Domas par precīzu šīs Latīņamerikāņu dejas izcelsmi dalās. Ņujorkieši ir pārliecināti, ka radījuši to Ņujorkā, kolumbiešiem šķiet, ka tā cēlusies no Kolumbijas, spāņi ir pārliecināti, ka pie visa vainīgi viņi, atvezdami uz Kubu melno darbaspēku, tādējādi afro tradicionālajām rituālajām dejām, mijiedarbojoties ar spāņu flamenko un pat galma deju kadriļu, radušās kubiešu tautasdeja Son un viena no pirmajām salonu dejām Rueda de Casino, kuras pieņemts uzskatīt par salsas priekštecēm.
Rezultātā izveidojušies 5 šobrīd pasaulē populāri salsas virzieni:
Ņujorkas stils,
Kubas stils,
Portorikāņu stils,
Losandželosas stils,
Kolumbijas stils.
Bez tam salsas ietvaros pasaulē un arī pie mums tiek mācītas dejas, kam ar salsu radniecīgas ir trīs lietas: pirmkārt, mūzika, ko izpilda pamatā sitamo instrumentu (perkusionistu) orķestris ar vai bez dziedātāja līdzdalības, latīņamerikāniskā izcelsme un vadīšanas – sekošanas princips: partneris vada un dāma seko.
Tādas ir
Čača (Chacaha), veidojusies Kubā;
Bačata (Bachata), Merenge (Merengue) cēlušās Dominikānas republikā;
Rueda (Rueda de Casino) – deja no Kubas;
Zuks (Zouk) izveidojusies bijušajās franču kolonijās Klusā okeāna salās;
Kizomba - nāk no Angolas;
Afro-Cuban Rumba ar tās trīs veidiem: Rumba Yambu, Rumba Guaguanco un Rumba Columbia, kas radušās, vergiem no Āfrikas paņemot līdzi savas rituālās dejas, un ritmus izpildot Latīnamerikāņu mūzikas manierē.
Ir salsas festivāli, kuru ietvaros tiek mācīta pat tik eksotiska deja kā kapoeira (Capoeira) – indiāņu tradicionālā deja – cīņas māksla.